Mans gads Vācijā: Labāk vairs nevar būt!

Ir pienācis tas brīdis, kad esmu saņēmusies ierakstīt kaut ko savā blogā!

un man nav ne jausmas, ar ko lai sāk.. Varbūt ar to, ka man iet labi? Jā, tieši tā!

Skolā vairs neesmu vienīgais apmaiņas students, ir uzradušies vēl divi = viens japānis un viens dienvidamerikānietis. Neesmu ar viņiem vēl runājusi, bet drīz(rīt 3.11.) ir YFU tikšanās un tad tas viss mainīsies.

Uz skolu katru dienu eju ar arvien lielāku un lielāku prieku. Esmu iedzīvojusies jau kā „savējā”, pat labāk kā dažas pagājušajā gadā klāt pienākušās klases biedrenes. Stundās ir ļoti ļoti jautri un mani klasesbiedri jau prot arī dažas frāzes pateikt latviski! Esmu atradusi arī cilvēkus, kuru es atļaujos saukt par saviem draugiem. Tās ir divas klases biedrenes – Lara un Anne. Manuprāt, es par viņām zinu jau gandrīz visu un viņas par mani arī.. :)) Man jau ir gadījies nobastot dažas stundas.. 3 vizuālās mākslas un vienu spāņu valodu.. Bet ko darīt? Tas ir jautrāk un turklāt ja arā ir +20 grādi un man ir iespēja tuvāk iepazīt savus klasesbiedrus. :)

27.10. Es tiku ielūgta arī uz klasesbiedrenes Claras dzimšanas dienas ballīti, tā kā tas bija 2minūšu gājiens no manas mājas, man nebija problēmas ar nokļūšanu turp un atpakaļ. Es iepazinu daudz jaunus cilvēkus un esmu pat ļoti pārsteigta, cik ļoti visiem interesē Latvija un mans apmaiņas gads, un tā motīvi. Protams, liels plus man ir tas, ka vācu valodā man jau ir priekšzināšanas, līdz ar to, cilvēkiem ir vēlme ar mani komunicēt. Esmu arī pārsteigta par to, ka vācieši prot ballēties, tas tiešām bija tā vērts tur būt! <33

Mana viesģimene ir lieliska! Viņi cenšas būt vislabākie, viņi rūpējas par mani, joko ar un par mani, palīdz ar vācu valodu un ko tik vēl ne!! Mums jau ir savi joki, par kuriem pasmieties un ar šiem cilvēkiem man pat brīžiem ir patiesa ģimenes sajūta. Tas ir neticami, pirms diviem mēnešiem tie bija pilnīgi sveši cilvēki, bet tagad mana otrā ģimene!

Ko es daru pēc skolas?

Eju uz aerobiku, eju uz kori, eju uz zumbu, 3x nedēļā man skola beidzas pus5 un tad jau ir vēls priekš atrakcijām, tad mājās es parasti „chilloju” – ieslēdzu mūziku, dziedu skaļi līdzi, gatavoju ēst, lasu grāmatas un avīzes un gaidu mājās viesģimeni, dažreiz arī satieku jauniegūtos draugus un paziņas :))

Heimweh/Homesick/Ilgas pēc mājām?

Jā, dažreiz es domāju „Cik jauki būtu pastaigāties pa Rīgas ielām, cik jauki būtu aizbraukt uz Kalnciema kvartālu vai arī, cik jauki būtu samīļot mīļo mammu vai omi, vai opi” , protams, tās ir manas mājas un mana dzimtā valoda, un mana ģimene un draugi... Bet tas ir tikai gads jeb 10 mēneši, tā ir tik maza daļiņa no manas dzīves.. Īstie draugi un mana ģimene, tie paliks man vienmēr, lai vai ko es darītu un, kur būtu <3 Pagaidām nav bijusi neviena diena, kad es neesmu smējusies un man nepavisam neiet slikti tieši otrādāk! Nav iemesla skumjām, vienmēr ir jāsaka JĀ un Tev nebūs laika skumjām pēc mājām!

Esmu iepazinusi, tik daudz cilvēku ar tik dažādiem temperementiem un tautībām, esmu iemācījusies apieties ar cilvēkiem un uzzinājusi tik daudz kā jauna par pasauli. Esmu kļuvusi daudz atvērtāka, laipnāka un vēl smaidīgāka, nekā biju iepriekš! Mans redzesloks ir viennozīmīgi paplašinājies un nav bijis neviens brīdis, kad esmu nožēlojusi 22.augustu, dienu, kad es aizlidoju!!